Podgorica
| Podgorica | |||
|---|---|---|---|
| pilsÄta | |||
| Podgorica | |||
|
| |||
| |||
  Podgorica | |||
| KoordinÄtas: 42Ā°28ā²N 19Ā°16ā²Eļ»æ / ļ»æ42.467Ā°N 19.267Ā°EKoordinÄtas: 42Ā°28ā²N 19Ā°16ā²Eļ»æ / ļ»æ42.467Ā°N 19.267Ā°E | |||
| Valsts |
 Ā Melnkalne | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 144,1Ā km2 | ||
| Augstums | 44 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2011) | |||
| Ā ā¢Ā urbÄnÄ teritorija | 156Ā 169 | ||
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 187Ā 085 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Pasta indeksi | 81000 | ||
| TÄlruÅu kods | +382 20 | ||
| MÄjaslapa |
podgorica | ||
 Podgorica VikikrÄtuvÄ | |||
.jpg)
.jpg)
Podgorica (melnkalnieÅ”u: Podgorica) ir pilsÄta Melnkalnes dienviddaÄ¼Ä Zetas lÄ«dzenuma ziemeļu malÄ Ribnicas un MoraÄas upes satekvietÄ. Valsts lielÄkÄ pilsÄta un tÄs faktiskÄ galvaspilsÄta. Valsts konstitÅ«cija nosaka, ka Melnkalnes vÄsturiskÄ galvaspilsÄta ir CetiÅe, bet administratÄ«vÄ galvaspilsÄta ir Podgorica, kurÄ atrodas valsts parlaments un valdÄ«ba. PilsÄtas iedzÄ«votÄji pÄc tautÄ«basĀ ā melnkalnieÅ”iĀ ā 56,96%, serbiĀ ā 26,27%, albÄÅiĀ ā 5,50%.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Pirms romieÅ”u ienÄkÅ”anas Podgoricas teritoriju apdzÄ«voja ilÄ«rieÅ”u cilts dokleÄti (docleatae) un Ŕīs cilts galvenÄ pilsÄta bija Dokleja (Doclea) trÄ«s kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mÅ«sdienu Podgoricas.
No 5. gadsimta, kad apkÄrtnÄ ieradÄs slÄvi, tika nodibinÄta Podgorica, kuru visus viduslaikus dÄvÄja par Ribnicu, tomÄr 1326. gadÄ pirmoreiz minÄts arÄ« Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrÄ«nÄs slÄvu valsts Dukļas centru un serbu valdnieku NemanjiÄu dinastijas raÅ”anÄs vietu.
1474. gadÄ pilsÄtu ieÅÄma osmaÅi un lÄ«dz 1878. gadam tÄ atradÄs OsmaÅu impÄrijas sastÄvÄ, kad BerlÄ«nes kongress to iekļÄva Melnkalnes sastÄvÄ.
OtrÄ pasaules kara laikÄ Podgorica tika bombardÄta vairÄk nekÄ 70 reizes un tika gandrÄ«z pilnÄ«gi nopostÄ«ta.
1946. gadÄ Podgorica ar nosaukumu Titograda (nosaukta DienvidslÄvijas vadÄ«tÄja Josipa Broza Tito vÄrdÄ) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsÄtu, bet kopÅ” 2006. gada 3. jÅ«nija Podgorica ir neatkarÄ«gÄs Melnkalnes administratÄ«vÄ galvaspilsÄta.
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu] | Å is raksts ir slikti iztulkots. IespÄjams, tulkojums Ä£enerÄts ar tulkoÅ”anas programmatÅ«ru, vai arÄ« tulks slikti pÄrvalda vienu no valodÄm. LÅ«dzu, palÄ«dzi uzlabot Å”o rakstu. Ja ir kÄdi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijÄ. VairÄk lasi lietoÅ”anas pamÄcÄ«bÄ. |
.jpg)
Podgorica atrodas Melnkalne centrÄlajÄ daļÄ, Zetas lÄ«dzenumÄ, pie MoraÄas un Ribnicas upju satekas. PilsÄtas Ä£eogrÄfiskÄs koordinÄtas ir aptuveni 42Ā°26ā² ziemeļu platuma un 19Ā°16ā² austrumu garuma. Podgorica atrodas vidÄji 44 metrus virs jÅ«ras lÄ«meÅa, tomÄr paÅ”valdÄ«bas teritorijas reljefs ir daudzveidÄ«gs ā augstums svÄrstÄs no aptuveni 2 metriem virs jÅ«ras lÄ«meÅa Skadaras ezera piekrastÄ lÄ«dz vairÄk nekÄ 1600 metriem kalnainajos apgabalos pilsÄtas ziemeļaustrumu daļÄ.
PilsÄta izvietojusies plaÅ”ajÄ Zetas lÄ«dzenumÄ, kas ir viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm aluviÄlajÄm lÄ«dzenumu teritorijÄm BalkÄnu pussalÄ. LÄ«dzenumu veidojuÅ”as MoraÄas, Zetas, Cijevna un citu upju sanestÄs nogulas kvartÄra periodÄ.
Podgorica atrodas pÄrejas zonÄ starp Adrijas jÅ«ras piekrastes klimata ietekmi un BalkÄnu kontinenta iekÅ”Äjo daļu. Å Äds Ä£eogrÄfiskais novietojums nosaka gan klimatiskÄs, gan hidroloÄ£iskÄs Ä«patnÄ«bas. PilsÄtu ieskauj DinÄru kalni, kas kalpo kÄ nozÄ«mÄ«ga orogrÄfiska barjera gaisa masu kustÄ«bai un ietekmÄ nokriÅ”Åu sadalÄ«jumu reÄ£ionÄ. Dienvidrietumu virzienÄ aptuveni 40 kilometru attÄlumÄ atrodas Adrijas jÅ«ras piekraste, kas nodroÅ”ina VidusjÅ«ras klimata elementu izplatÄ«bu lÄ«dz pilsÄtai.
Podgoricas hidrogrÄfisko tÄ«klu veido piecas galvenÄs upes ā MoraÄa, Ribnica, Zeta, Cijevna un Sitnica. MoraÄa ir nozÄ«mÄ«gÄkÄ upe, kas ŔķÄrso pilsÄtu ziemeļuādienvidu virzienÄ un ietek Skadaras ezerÄ. Upju ielejas veidojuÅ”as izteiktas terases un kanjonveida posmus, Ä«paÅ”i pilsÄtas ziemeļu daļÄ. Cijevnas upe ir pazÄ«stama ar dziļo kaļķakmens kanjonu, kas ir viens no ievÄrojamÄkajiem Ä£eomorfoloÄ£iskajiem objektiem MelnkalnÄ.
No Ä£eoloÄ£iskÄ viedokļa Podgoricas apkÄrtne ietilpst DinÄru Alpu karsta reÄ£ionÄ. Pamatiežus galvenokÄrt veido mezozoja kaļķakmeÅi un dolomÄ«ti, kuros ilgstoÅ”u karsta procesu rezultÄtÄ izveidojuÅ”Äs alas, pazemes Å«dens plÅ«smas, kritenes un citi karsta reljefa elementi. LÄ«dzenumu teritorijÄs Å”ie ieži lielÄkoties ir pÄrklÄti ar kvartÄra nogulumiem.
Augsnes segÄ dominÄ aluviÄlÄs, karbonÄtiskÄs un koluviÄlÄs augsnes. AuglÄ«gÄs aluviÄlÄs augsnes Zetas lÄ«dzenumÄ tiek plaÅ”i izmantotas lauksaimniecÄ«bÄ, Ä«paÅ”i vÄ«nkopÄ«bÄ, augļkopÄ«bÄ un dÄrzeÅkopÄ«bÄ. ApkÄrtÄjÄs kalnainÄs teritorijas klÄj plÄnÄkas karbonÄtiskÄs augsnes ar izteiktu akmeÅainÄ«bu.
Podgoricas dabisko veÄ£etÄciju raksturo VidusjÅ«ras un subkontinentÄlÄs floras pÄrejas zona. ZemÄkajÄs teritorijÄs sastopami ozolu, gobu un oÅ”u meži, savukÄrt sausÄkÄs vietÄs izplatÄ«ti mūžzaļie krÅ«mÄji (makija). AugstÄkajÄs teritorijÄs dominÄ dižskÄbaržu un skujkoku meži. Skadaras ezera apkÄrtne ir viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm mitrÄju ekosistÄmÄm DienvidaustrumeiropÄ un ir nozÄ«mÄ«ga putnu migrÄcijas un ligzdoÅ”anas vieta.
PilsÄtas teritorija atrodas reÄ£ionÄ ar paaugstinÄtu seismisko aktivitÄti, jo tÄ ietilpst Adrijas mikroplÄtnes un EirÄzijas tektonisko struktÅ«ru mijiedarbÄ«bas zonÄ. ReÄ£ionÄ periodiski tiek reÄ£istrÄtas zemestrÄ«ces, kas ietekmÄjuÅ”as arÄ« pilsÄtas vÄsturisko attÄ«stÄ«bu un bÅ«vniecÄ«bas standartus.
Podgoricas Ä£eogrÄfiskais novietojums vÄsturiski nodroÅ”inÄjis tÄs nozÄ«mi kÄ transporta un ekonomikas mezglam. PilsÄta atrodas galveno autoceļu un dzelzceļa koridoru krustpunktÄ starp Adrijas jÅ«ras piekrasti, Melnkalnes ziemeļu kalnu reÄ£ioniem, Serbiju, AlbÄniju un Bosniju un Hercegovinu, padarot to par vienu no svarÄ«gÄkajiem satiksmes centriem valstÄ«.
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]
SaskaÅÄ ar 2023. gada tautas skaitÄ«Å”anas datiem Podgoricas paÅ”valdÄ«bÄ dzÄ«voja 179 505 iedzÄ«votÄji, kas veido aptuveni 28,8Ā % no kopÄjÄ Melnkalnes iedzÄ«votÄju skaita (623 633 iedzÄ«votÄji). SavukÄrt paÅ”Ä pilsÄtÄ dzÄ«voja 173 024 iedzÄ«votÄji. StraujÅ” iedzÄ«votÄju skaita pieaugums novÄrots kopÅ” 20. gadsimta otrÄs puses, ko veicinÄja urbanizÄcija, industrializÄcija un iekÅ”ÄjÄ migrÄcija no valsts ziemeļu un austrumu reÄ£ioniem.
Podgoricas iedzÄ«votÄju etniskais sastÄvs ir daudzveidÄ«gs. LielÄkÄs etniskÄs grupas ir melnkalnieÅ”i, serbi, albÄÅi, bosnieÅ”i, horvÄti un romi. Etniskais sadalÄ«jums ir veidojies ilgstoÅ”as vÄsturiskÄs attÄ«stÄ«bas rezultÄtÄ, un pilsÄta tiek uzskatÄ«ta par vienu no multietniskÄkajiem centriem MelnkalnÄ.
OficiÄlÄ valoda ir melnkalnieÅ”u valoda, taÄu plaÅ”i tiek lietota arÄ« serbu valoda, kÄ arÄ« albÄÅu valoda un bosnieÅ”u valoda. Ikdienas saziÅÄ valodu atŔķirÄ«bas ir minimÄlas, un iedzÄ«votÄji savstarpÄji brÄ«vi komunicÄ.
PÄc reliÄ£iskÄs piederÄ«bas vairÄkums iedzÄ«votÄju ir pareizticÄ«gie kristieÅ”i. NozÄ«mÄ«gu sabiedrÄ«bas daļu veido arÄ« musulmaÅi, savukÄrt Romas katoļu kopiena ir salÄ«dzinoÅ”i neliela. PilsÄtÄ darbojas pareizticÄ«go baznÄ«cas, moÅ”ejas un katoļu dievnami, atspoguļojot Podgoricas reliÄ£isko daudzveidÄ«bu.
Podgorica ir nozÄ«mÄ«gÄkais migrÄcijas centrs valstÄ«. LielÄkÄ daļa iekÅ”ÄjÄs migrÄcijas plÅ«smu ir vÄrstas uz galvaspilsÄtu, jo tajÄ koncentrÄjas valsts pÄrvaldes iestÄdes, augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas institÅ«cijas, veselÄ«bas aprÅ«pes centri un lielÄkÄ daļa rÅ«pniecÄ«bas un pakalpojumu uzÅÄmumu. PilsÄtÄ dzÄ«vo arÄ« ievÄrojams skaits Ärvalstu pilsoÅu un pagaidu rezidentu.
IedzÄ«votÄju blÄ«vums pilsÄtas centrÄlajÄ daÄ¼Ä ir ievÄrojami augstÄks nekÄ administratÄ«vÄs teritorijas perifÄrijÄ, kur saglabÄjuÅ”Äs lauksaimniecÄ«bas zemes, piepilsÄtas apbÅ«ve un mazÄk apdzÄ«voti kalnu apvidi. PilsÄtas teritorijas attÄ«stÄ«bu raksturo intensÄ«va dzÄ«vojamo rajonu paplaÅ”inÄÅ”anÄs, infrastruktÅ«ras modernizÄcija un jaunu priekÅ”pilsÄtu veidoÅ”anÄs.
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]PodgoricÄ dzimuÅ”i:
- Predrags MijatoviÄs (ŠŃŠµŠ“ŃŠ°Š³ ŠŠøŃŠ°ŃŠ¾Š²ŠøŃ, 1969-)Ā ā futbolists
- Stefans Nemanja (Š”ŃŠµŃŠ°Š½ ŠŠµŠ¼Š°ŃŠ°, 1113\1117-1199\1200)Ā ā valstsvÄ«rs un svÄtais
- Borislavs PekiÄs (ŠŠ¾ŃŠøŃŠ»Š°Š² ŠŠµŠŗŠøŃ, 1930-1992)Ā ā rakstnieks
- Dejans SaviÄeviÄs (ŠŠµŃŠ°Š½ Š”Š°Š²ŠøŃŠµŠ²ŠøŃ, 1966-)Ā ā futbolists
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Podgorica.
- OficiÄlÄ tÄ«mekļa vietne
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopÄdijas raksts (vÄciski)
| ||||||||||
|
