Pāriet uz saturu

Podgorica

Vikipēdijas lapa
Podgorica
pilsēta
Podgorica
Karogs: Podgorica
Karogs
Ä¢erbonis: Podgorica
Ä¢erbonis
Podgorica (Melnkalne)
Podgorica
Podgorica
Koordinātas: 42°28′N 19°16′E / 42.467°N 19.267°E / 42.467; 19.267Koordinātas: 42°28′N 19°16′E / 42.467°N 19.267°E / 42.467; 19.267
Valsts Karogs: MelnkalneĀ Melnkalne
Platība
 • pilsēta 144,1Ā km2
Augstums 44 m
Iedzīvotāji (2011)
 • urbānā teritorija 156Ā 169
 • aglomerācija 187Ā 085
Laika josla CET (UTC+1)
Pasta indeksi 81000
Tālruņu kods +382 20
Mājaslapa podgorica.me
Podgorica Vikikrātuvē

Podgorica (melnkalnieÅ”u: Podgorica) ir pilsēta Melnkalnes dienviddaļā Zetas lÄ«dzenuma ziemeļu malā Ribnicas un Moračas upes satekvietā. Valsts lielākā pilsēta un tās faktiskā galvaspilsēta. Valsts konstitÅ«cija nosaka, ka Melnkalnes vēsturiskā galvaspilsēta ir Cetiņe, bet administratÄ«vā galvaspilsēta ir Podgorica, kurā atrodas valsts parlaments un valdÄ«ba. Pilsētas iedzÄ«votāji pēc tautÄ«bas — melnkalnieÅ”i — 56,96%, serbi — 26,27%, albāņi — 5,50%.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pirms romieÅ”u ienākÅ”anas Podgoricas teritoriju apdzÄ«voja ilÄ«rieÅ”u cilts dokleāti (docleatae) un Ŕīs cilts galvenā pilsēta bija Dokleja (Doclea) trÄ«s kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mÅ«sdienu Podgoricas.

No 5. gadsimta, kad apkārtnē ieradās slāvi, tika nodibināta Podgorica, kuru visus viduslaikus dēvēja par Ribnicu, tomēr 1326. gadā pirmoreiz minēts arÄ« Podgoricas nosaukums. Ribnica kļuva par agrÄ«nās slāvu valsts Dukļas centru un serbu valdnieku Nemanjiču dinastijas raÅ”anās vietu.

1474. gadā pilsētu ieņēma osmaņi un līdz 1878. gadam tā atradās Osmaņu impērijas sastāvā, kad Berlīnes kongress to iekļāva Melnkalnes sastāvā.

Otrā pasaules kara laikā Podgorica tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes un tika gandrīz pilnīgi nopostīta.

1946. gadā Podgorica ar nosaukumu Titograda (nosaukta Dienvidslāvijas vadÄ«tāja Josipa Broza Tito vārdā) kļuva par Melnkalnes republikas galvaspilsētu, bet kopÅ” 2006. gada 3. jÅ«nija Podgorica ir neatkarÄ«gās Melnkalnes administratÄ«vā galvaspilsēta.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Moračas upe

Podgorica atrodas Melnkalne centrālajā daļā, Zetas lÄ«dzenumā, pie Moračas un Ribnicas upju satekas. Pilsētas Ä£eogrāfiskās koordinātas ir aptuveni 42°26′ ziemeļu platuma un 19°16′ austrumu garuma. Podgorica atrodas vidēji 44 metrus virs jÅ«ras lÄ«meņa, tomēr paÅ”valdÄ«bas teritorijas reljefs ir daudzveidÄ«gs – augstums svārstās no aptuveni 2 metriem virs jÅ«ras lÄ«meņa Skadaras ezera piekrastē lÄ«dz vairāk nekā 1600 metriem kalnainajos apgabalos pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Pilsēta izvietojusies plaÅ”ajā Zetas lÄ«dzenumā, kas ir viena no nozÄ«mÄ«gākajām aluviālajām lÄ«dzenumu teritorijām Balkānu pussalā. LÄ«dzenumu veidojuÅ”as Moračas, Zetas, Cijevna un citu upju sanestās nogulas kvartāra periodā.

Podgorica atrodas pārejas zonā starp Adrijas jÅ«ras piekrastes klimata ietekmi un Balkānu kontinenta iekŔējo daļu. Šāds Ä£eogrāfiskais novietojums nosaka gan klimatiskās, gan hidroloÄ£iskās Ä«patnÄ«bas. Pilsētu ieskauj Dināru kalni, kas kalpo kā nozÄ«mÄ«ga orogrāfiska barjera gaisa masu kustÄ«bai un ietekmē nokriŔņu sadalÄ«jumu reÄ£ionā. Dienvidrietumu virzienā aptuveni 40 kilometru attālumā atrodas Adrijas jÅ«ras piekraste, kas nodroÅ”ina VidusjÅ«ras klimata elementu izplatÄ«bu lÄ«dz pilsētai.

Podgoricas hidrogrāfisko tÄ«klu veido piecas galvenās upes – Morača, Ribnica, Zeta, Cijevna un Sitnica. Morača ir nozÄ«mÄ«gākā upe, kas Ŕķērso pilsētu ziemeļu–dienvidu virzienā un ietek Skadaras ezerā. Upju ielejas veidojuÅ”as izteiktas terases un kanjonveida posmus, Ä«paÅ”i pilsētas ziemeļu daļā. Cijevnas upe ir pazÄ«stama ar dziļo kaļķakmens kanjonu, kas ir viens no ievērojamākajiem Ä£eomorfoloÄ£iskajiem objektiem Melnkalnē.

No Ä£eoloÄ£iskā viedokļa Podgoricas apkārtne ietilpst Dināru Alpu karsta reÄ£ionā. Pamatiežus galvenokārt veido mezozoja kaļķakmeņi un dolomÄ«ti, kuros ilgstoÅ”u karsta procesu rezultātā izveidojuŔās alas, pazemes Å«dens plÅ«smas, kritenes un citi karsta reljefa elementi. LÄ«dzenumu teritorijās Å”ie ieži lielākoties ir pārklāti ar kvartāra nogulumiem.

Augsnes segā dominē aluviālās, karbonātiskās un koluviālās augsnes. AuglÄ«gās aluviālās augsnes Zetas lÄ«dzenumā tiek plaÅ”i izmantotas lauksaimniecÄ«bā, Ä«paÅ”i vÄ«nkopÄ«bā, augļkopÄ«bā un dārzeņkopÄ«bā. Apkārtējās kalnainās teritorijas klāj plānākas karbonātiskās augsnes ar izteiktu akmeņainÄ«bu.

Podgoricas dabisko veÄ£etāciju raksturo VidusjÅ«ras un subkontinentālās floras pārejas zona. Zemākajās teritorijās sastopami ozolu, gobu un oÅ”u meži, savukārt sausākās vietās izplatÄ«ti mūžzaļie krÅ«māji (makija). Augstākajās teritorijās dominē dižskābaržu un skujkoku meži. Skadaras ezera apkārtne ir viena no nozÄ«mÄ«gākajām mitrāju ekosistēmām Dienvidaustrumeiropā un ir nozÄ«mÄ«ga putnu migrācijas un ligzdoÅ”anas vieta.

Pilsētas teritorija atrodas reÄ£ionā ar paaugstinātu seismisko aktivitāti, jo tā ietilpst Adrijas mikroplātnes un Eirāzijas tektonisko struktÅ«ru mijiedarbÄ«bas zonā. ReÄ£ionā periodiski tiek reÄ£istrētas zemestrÄ«ces, kas ietekmējuÅ”as arÄ« pilsētas vēsturisko attÄ«stÄ«bu un bÅ«vniecÄ«bas standartus.

Podgoricas Ä£eogrāfiskais novietojums vēsturiski nodroÅ”inājis tās nozÄ«mi kā transporta un ekonomikas mezglam. Pilsēta atrodas galveno autoceļu un dzelzceļa koridoru krustpunktā starp Adrijas jÅ«ras piekrasti, Melnkalnes ziemeļu kalnu reÄ£ioniem, Serbiju, Albāniju un Bosniju un Hercegovinu, padarot to par vienu no svarÄ«gākajiem satiksmes centriem valstÄ«.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]
Dzīvojamā māja

Saskaņā ar 2023. gada tautas skaitīŔanas datiem Podgoricas paÅ”valdÄ«bā dzÄ«voja 179 505 iedzÄ«votāji, kas veido aptuveni 28,8Ā % no kopējā Melnkalnes iedzÄ«votāju skaita (623 633 iedzÄ«votāji). Savukārt paŔā pilsētā dzÄ«voja 173 024 iedzÄ«votāji. StraujÅ” iedzÄ«votāju skaita pieaugums novērots kopÅ” 20. gadsimta otrās puses, ko veicināja urbanizācija, industrializācija un iekŔējā migrācija no valsts ziemeļu un austrumu reÄ£ioniem.

Podgoricas iedzÄ«votāju etniskais sastāvs ir daudzveidÄ«gs. Lielākās etniskās grupas ir melnkalnieÅ”i, serbi, albāņi, bosnieÅ”i, horvāti un romi. Etniskais sadalÄ«jums ir veidojies ilgstoÅ”as vēsturiskās attÄ«stÄ«bas rezultātā, un pilsēta tiek uzskatÄ«ta par vienu no multietniskākajiem centriem Melnkalnē.

Oficiālā valoda ir melnkalnieÅ”u valoda, taču plaÅ”i tiek lietota arÄ« serbu valoda, kā arÄ« albāņu valoda un bosnieÅ”u valoda. Ikdienas saziņā valodu atŔķirÄ«bas ir minimālas, un iedzÄ«votāji savstarpēji brÄ«vi komunicē.

Pēc reliÄ£iskās piederÄ«bas vairākums iedzÄ«votāju ir pareizticÄ«gie kristieÅ”i. NozÄ«mÄ«gu sabiedrÄ«bas daļu veido arÄ« musulmaņi, savukārt Romas katoļu kopiena ir salÄ«dzinoÅ”i neliela. Pilsētā darbojas pareizticÄ«go baznÄ«cas, moÅ”ejas un katoļu dievnami, atspoguļojot Podgoricas reliÄ£isko daudzveidÄ«bu.

Podgorica ir nozÄ«mÄ«gākais migrācijas centrs valstÄ«. Lielākā daļa iekŔējās migrācijas plÅ«smu ir vērstas uz galvaspilsētu, jo tajā koncentrējas valsts pārvaldes iestādes, augstākās izglÄ«tÄ«bas institÅ«cijas, veselÄ«bas aprÅ«pes centri un lielākā daļa rÅ«pniecÄ«bas un pakalpojumu uzņēmumu. Pilsētā dzÄ«vo arÄ« ievērojams skaits ārvalstu pilsoņu un pagaidu rezidentu.

IedzÄ«votāju blÄ«vums pilsētas centrālajā daļā ir ievērojami augstāks nekā administratÄ«vās teritorijas perifērijā, kur saglabājuŔās lauksaimniecÄ«bas zemes, piepilsētas apbÅ«ve un mazāk apdzÄ«voti kalnu apvidi. Pilsētas teritorijas attÄ«stÄ«bu raksturo intensÄ«va dzÄ«vojamo rajonu paplaÅ”ināŔanās, infrastruktÅ«ras modernizācija un jaunu priekÅ”pilsētu veidoÅ”anās.

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Podgoricā dzimuŔi:

  • Predrags Mijatovičs (ŠŸŃ€ŠµŠ“Ń€Š°Š³ ŠœŠøŃ˜Š°Ń‚Š¾Š²ŠøŃ›, 1969-) — futbolists
  • Stefans Nemanja (Дтефан ŠŠµŠ¼Š°ŃšŠ°, 1113\1117-1199\1200) — valstsvÄ«rs un svētais
  • Borislavs Pekičs (Борислав ŠŸŠµŠŗŠøŃ›, 1930-1992) — rakstnieks
  • Dejans Savičevičs (Š”ŠµŃ˜Š°Š½ Давићевић, 1966-) — futbolists

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]