Mezozojs

Ēra Periods Epoha Ilgums (miljoni gadu pirms mūsdienām) Mezozojs Krīts Vēlais krīts 99,6–65,5 Agrais krīts 145,5–99,6 Jura Vēlā jura 161,2–145,5 Vidējā jura 175,6–161,2 Agrā jura 199,6–175,6 Triass Vēlais triass 228,7–199,6 Vidējais triass 245,9–228,7 Agrais triass 251–245,9

Mezozojs (grieķu: μέσος, mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā. Mezozojs sākās aptuveni 251 miljonu gadu pirms mūsdienām un beidzās 65,5 miljonus gadu pirms mūsdienām, kad notika tā sauktā krīta-paleogēna izmiršana. Pirms mezozoja bija paleozojs, bet pēc tam — kainozojs.

Mezozoja laikmetā uz Zemes dominēja dinozauri. Laikmeta laikā notika arī nozīmīgas tektoniskās un klimata pārmaiņas, kā arī evolucionēja plaša dzīvās dabas daudzveidība. Mezozoja ēras sākumposmā sadalījās superkontinents Pangeja. Mezozoja ēras sākumā (triasā) izveidojās pirmie zīdītāji, bet juras laikmetā parādījās pirmie putni.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mezozojs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)