Komunisms
| Kreisa politika |
|---|
 |
| Pamatidejas |
| Ideoloģijas |
| PolitiskÄs sistÄmas un prakse |
| OrganizÄcijas un kustÄ«bas |
| TeorÄtiÄ·i un domÄtÄji |
| VÄsturiskie procesi |
Komunisms (no latÄ«Åu: commÅ«nisĀ ā 'kopÄ«gs') marksisma teorijÄ ir nÄkotnes sabiedriska iekÄrta, bezŔķiru sabiedrÄ«ba, kur ražoÅ”anas lÄ«dzekļi piederÄs visiem kopÄ«gi, sabiedrÄ«bas locekļi bÅ«s vienlÄ«dzÄ«gi tiesÄ«bÄs un iespÄjÄs pÄc principa āNo katra pÄc spÄjÄm, katram pÄc vajadzÄ«bÄmā. SadzÄ«viski par "komunismu" bieži dÄvÄ marksismu, jo tas ir marksisma kÄ ideoloÄ£ijas mÄrÄ·is.
JÄdzienu "komunisms" 1840. gadÄ literatÅ«rÄ pirmais sÄcis lietot Gudvins Barmbijs.
PolitiskÄ nozÄ«mÄ radikÄlie marksisti, t.s. komunisti, vienÄ«go iespÄju, kÄ nonÄkt pie komunisma, saskatÄ«ja "proletÄriskajÄ revolÅ«cijÄ", kurÄ proletariÄts sagrÄbs varu un mainÄ«s sabiedrÄ«bas iekÄrtu. MÄrenie marksisti jeb sociÄldemokrÄti pieturas pie koncepcijas, ka komunisms iestÄsies kÄdreiz (neprognozÄjamÄ nÄkotnÄ) dabiskÄ ceļÄ, bez vardarbÄ«bas, mÄ«kstinot kapitÄlismÄ valdoÅ”o nevienlÄ«dzÄ«bu, paaugstinot sabiedrÄ«bas sociÄlÄs nodroÅ”inÄtÄ«bas lÄ«meni, diferencÄjot nodokļus (lielÄki ienÄkumiĀ ā lielÄki nodokļi), iesaistot darbiniekus uzÅÄmumu pÄrvaldÄ utml.
KomunistiskÄs ideoloÄ£ijas paveidi
[labot | labot pirmkodu]Agrīnais jeb primitīvais komunisms
[labot | labot pirmkodu]Komunisma pamatidejas teorÄtiskÄs konstrukcijas iezÄ«mes parÄdÄs jau Platona sacerÄjumÄ "Valsts". TaÄu pati par sevi tÄ nav nekas jauns un oriÄ£inÄls, jo sakÅojas jau pirmatnÄjÄs kopienas sociÄlajÄs un Ä«paÅ”umattiecÄ«bÄs. LielÄ«paÅ”uma kopÄ«bas ideja atrodama arÄ« BÄ«belÄĀ ā JaunajÄ DerÄ«bÄ,Ā ā aprakstot sÄkotnÄjÄs kristieÅ”u kopienas dzÄ«vi (Apustuļu darbi).
Utopiskais komunisms
[labot | labot pirmkodu]LÄ«dz ar ReformÄcijas dzimÅ”anu, XVI gs. RietumeiropÄ atdzima arÄ« t.s. primitÄ«vÄ komunisma ideja, meklÄjot pasaules uzlaboÅ”anas paraugu pirmo kristieÅ”u kopienu dzÄ«vÄ un vÄrtÄ«bÄs. ParÄdÄ«jÄs virkne utopisko teorijuĀ ā piem., Tomasa Mora "Utopija", Tomazo Kampanellas "Saules pilsÄta", u.c.,Ā ā kÄ arÄ« centieni realizÄt Å”Ädu "komunistisku" kopienu dzÄ«vi praksÄ (Tomass Mincers, Džirolamo Savonarola). XVIIIāXIX gs. mijÄ utopiskÄ komunisma ideja ieguva jaunu spÄku t.s. utopisko sociÄlistu paaudzÄ (Roberts Ovens, AnrÄ« Sensimons, Å arls FurjÄ u.c.).
Marksisms
[labot | labot pirmkodu]XIX gs. vidÅ«, visnotaļ pasliktinoties algoto pilsÄtas strÄdnieku (t.s. proletariÄta) dzÄ«ves lÄ«menim un darba apstÄkļiem, toties palielinoties nostrÄdinÄtÄ«bai, radÄs labvÄlÄ«ga augsne Å”ÄdÄm vienlÄ«dzÄ«bas idejÄm. TÄs pÄrstrÄdÄja un apkopoja jaunÄ koncepcijÄ VÄcijas ImpÄrijÄ divi kreisie domÄtÄjiĀ ā KÄrlis Markss un FrÄ«drihs Engelss,Ā ā radot jaunu politiski ideoloÄ£isku strÄvojumu, ko pieÅemts dÄvÄt par "marksismu". Tad arÄ« radÄs pats jÄdziens "komunisms" un tÄ definÄ«cija, kÄ arÄ« marksistiskÄs jeb sociÄldemokrÄtiskÄs politiskÄs partijas EiropÄ.
KÄ opozÄ«cija klasiskajam marksismam, izveidojÄs arÄ« t.s. marksisma revizionisms (Eduards BernÅ”teins, KÄrlis Kautskis).
Anarhokomunisms
[labot | labot pirmkodu]XIX gs. otrajÄ pusÄ parÄdÄ«jÄs vÄl viens anarhisma novirziens, t.s. anarhokomunisms, kura teorÄtisko koncepciju izstrÄdÄja kÅazs Pjotrs Kropotkins. Anarhokomunistu mÄrÄ·is ir ieviest bezvaras sabiedrÄ«bu, kurÄ nepastÄvÄtu hierarhija un piespieÅ”ana un, tÄpat kÄ komunistu, ražoÅ”anas lÄ«dzekļu kopÄ«paÅ”ums.
Ä»eÅinisms
[labot | labot pirmkodu]Krievijas ImpÄrijÄ 1903. gadÄ no KSDSP atŔķÄlÄs tÄs radikÄlais spÄrns Vladimira Uļjanova (Ä»eÅina) vadÄ«bÄ, izveidojot KSDSP(b) partiju. Par partijas ideoloÄ£iju tika pieÅemts Ä»eÅina izveidotais marksisma traktÄjums, t.s. ļeÅinisms jeb marksisms-ļeÅinisms (selektÄ«va Marksa, Engelsa u.c. sociÄldemokrÄtijas ideologu ideju atlase, pÄrveidojot to visu pÄc Ä»eÅina domÄm Krievijas sabiedrÄ«bai piemÄrotÄkÄ veidÄ). Par savu mÄrÄ·i uzskatot vispirms sociÄlisma un tad komunisma ievieÅ”anu, partija pÄc 1917. gada Oktobra revolÅ«cijas pÄrdÄvÄjÄs par Krievijas komunistisko (boļŔeviku) partiju.
KÄ atseviŔķa programma tika izstrÄdÄta t.s. kara komunisma politika.
Staļinisms
[labot | labot pirmkodu]PÄc Staļina nÄkÅ”anas pie varas PSRS, tika veikta ievÄrojama ļeÅinisma koncepcijas revÄ«zija, pÄrstrÄdÄjot to piemÄrotÄku varas vajadzÄ«bÄm, kÄ rezultÄtÄ par PSKP valdoÅ”o ideoloÄ£iju kļuva t.s. staļinisms, kas balstÄ«jÄs uz "PSKP vÄstures Ä«sais kurss" (krievu: ŠŃŠ°ŃŠŗŠøŠ¹ ŠŗŃŃŃ ŠøŃŃŠ¾ŃŠøŠø ŠŠŠ (Š±)) koncepciju.
Trockisms
[labot | labot pirmkodu]KÄ opozÄ«cija staļinismam, ar pretenzijÄm atgriezties pie "tÄ«rÄ Ä¼eÅinisma", XX gs. 20. gados parÄdÄ«jÄs t.s. trockisms, kÄ ideoloÄ£iskais tÄvs un koncepcijas autors bija Ä»evs Trockis.
Maoisms
[labot | labot pirmkodu]ĶīnÄ pÄc attiecÄ«bu sarauÅ”anas ar PSRS, Ķīnas KomunistiskÄs partijas vadÄ«tÄjs Mao Dzeduns postulÄja savu skatÄ«jumu uz komunismuĀ ā t.s. maoismu,Ā ā krietni revidÄjot iepriekÅ” zinÄmÄs koncepcijas: klasiskais marksisms ignorÄjot zemniecÄ«bu kÄ Å”Ä·iru, lÄ«dz ar to Ķīnas TR kÄ agrÄrai valstij jÄmeklÄjot savu ceļu, par mÄrÄ·i izvirzot komunisma sasniegÅ”anu.
DienvidslÄvijas komunisms jeb t.s. titoisms
[labot | labot pirmkodu]DienvidslÄvijÄ visai drÄ«z (1948) pÄc OtrÄ pasaules kara tÄs lÄ«deris Josips Brozs Tito sarÄva attiecÄ«bas ar PSRS, kas pretendÄja uz komunistiskÄs ideeoloÄ£ijas nesÄja lomu pasaulÄ, un izstrÄdÄja savu marksisma traktÄjumu, ko dažkÄrt dÄvÄ par titoismu jeb DienvidslÄvijas komunismu.
ZinÄtniskais komunisms
[labot | labot pirmkodu]XX gs. 60. gados PSRS ieviesies termins "zinÄtniskais komunisms", "viens no trim marksisma-ļeÅinisma aspektiem, kas atklÄj proletariÄta Ŕķiru cÄ«Åas, sociÄlistiskÄs revolÅ«cijas, sociÄlisma un komunisma celtniecÄ«bas kopÄjÄs likumsakarÄ«bas, ceļus un veidus" (viens no obligÄtajiem mÄcÄ«bu priekÅ”metiem visÄs augstskolÄs PSRS teritorijÄ).
Neomarksisms
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Komunisms.
- Latvijas NacionÄlÄs enciklopÄdijas Ŕķirklis
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopÄdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopÄdijas AustrumeiropÄ raksts (angliski)
- Daudzvalodu Marksistu Interneta arhīvs
- Daudzvalodu anarhokomunistu portÄls
- Pasaules kreiso partiju katalogs (angliski)
- Latvijas SociÄlistiskÄ partija (latviski) (krieviski)
- ŠŠøŠ±Š»ŠøŠ¾Š³ŃŠ°ŃŠøŃ.Š”Š¾Š“ŠµŃŠ¶Š°Š½ŠøŠµ Š¶ŃŃŠ½Š°Š»Š¾Š² "ŠŠ¾Š¼Š¼ŃŠ½ŠøŃŃŠøŃŠµŃŠŗŠøŠ¹ ŠŠ½ŃŠµŃŠ½Š°ŃŠøŠ¾Š½Š°Š»" Šø Š½ŠµŠŗŠ¾ŃŠ¾ŃŃŠµ Š“ŃŃŠ³ŠøŠµ ŃŠøŠ¼Š²Š¾Š»Ń ŠŠ¾Š¼ŠøŠ½ŃŠµŃŠ½Š° (III ŠŠ½ŃŠµŃŠ½Š°ŃŠøŠ¾Š½Š°Š»Š°)
 | Å is ar sabiedrÄ«bu saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
