Tronheima
| Tronheima | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| PilsÄta | ||||||||
| Trondheim | ||||||||
|
| ||||||||
| ||||||||
| KoordinÄtas: 63°25ā²47ā³N 10°23ā²36ā³E / 63.42972°N 10.39333°EKoordinÄtas: 63°25ā²47ā³N 10°23ā²36ā³E / 63.42972°N 10.39333°E | ||||||||
| Valsts |
| |||||||
| Filke | TrendelÄga | |||||||
| Komūna | Tronheimas komūna | |||||||
| DibinÄta | 997.Ā gadÄ | |||||||
| Platība[1] | ||||||||
| Ā ā¢Ā PilsÄta | 58,2Ā km2 | |||||||
| IedzÄ«votÄji (2024)[2] | ||||||||
| Ā ā¢Ā PilsÄta | 198Ā 777 | |||||||
| Ā ā¢Ā vieta | 4 | |||||||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 3Ā 458,1/km² | |||||||
| Ā ā¢Ā urbÄnÄ teritorija | 186Ā 364 | |||||||
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 279Ā 234 | |||||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |||||||
| MÄjaslapa |
www | |||||||
|
| ||||||||
Tronheima (norvÄÄ£u: Trondheim, izrunÄ: /²trÉn(h)æɪm/) ir pilsÄta NorvÄÄ£ijas centrÄlajÄ daļÄ, osta NorvÄÄ£u jÅ«ras krastÄ. TreÅ”Ä lielÄkÄ NorvÄÄ£ijas pilsÄta, TrendelÄgas filkes un Tronheimas komÅ«nas administratÄ«vais centrs. IevÄrojams izglÄ«tÄ«bas centrsĀ ā Å”eit atrodas divas universitÄtes ar 30 000 studentiem. TÅ«risma centrsĀ ā ievÄrojamÄkÄ celtne ir no 1070. lÄ«dz 1300. gadam celtÄ Tronheimas katedrÄleĀ ā svarÄ«gÄkÄ NorvÄÄ£ijas baznÄ«ca, vistÄlÄk uz ziemeļiem esoÅ”Ä viduslaiku katedrÄle un lÄ«dz 1906. gadam NorvÄÄ£ijas karaļu kronÄÅ”anas vieta.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Tronheimai ir Ä«paÅ”a vieta NorvÄÄ£ijas agrÄ«najÄ vÄsturÄ. Å eit Nidelvas upes grÄ«vÄ ir senÄs NorvÄÄ£ijas tautas sapulcesĀ ā Ćretinget vieta. Å ajÄ vieta 872. gadÄ tika ievÄlÄts pirmais droÅ”i zinÄmais NorvÄÄ£ijas karalis Haralds I Skaistmatis (valdÄ«ja 872-933). 997. gadÄ Olafs I pieminÄja Tronheimas pilsÄtu, nosaucot to par Kaupangenu (Kaupangen).
TomÄr visus viduslaikus Tronheima bija pazÄ«stama ar nosaukumu Nidarosa (Nidaros), un lÄ«dz 1217. gadam bija NorvÄÄ£ijas galvaspilsÄta. Ap 1000. gadu pilsÄtÄ dzÄ«voja Leifs Eriksons. 1179. gadÄ apkÄrtnÄ Svere Sigurdsons guva uzvaru pÄr troÅa pretendentu Erlingu Skaki (Erling Skakke). Tronheima bija arhibÄ«skapijas centrs no 1152. gada un visus viduslaikus bija svÄtceļojumu mÄrÄ·is no apkÄrtÄjÄm zemÄm.
XVII gadsimta vidÅ« osta nogruvumos aizsÄrÄja un bija mazÄk lietojama. No XVI gadsimta beigÄm lÄ«dz XIX gadsimta vidum pilsÄta 10 reizes nopietni cieta ugunsgrÄkos. 1658. gadÄ 10 mÄneÅ”us Tronheima bija Zviedrijas sastÄvÄ, pamatojoties uz Roskildes miera lÄ«gumu.
1930. gadÄ, pÄc KristiÄnijas pÄrdÄvÄÅ”anas par Oslo, tika pieÅemts lÄmums par Tronheimas pÄrsaukÅ”anu vecajÄ Nidarosas vÄrdÄ, tomÄr iedzÄ«votÄju saÅ”utuma dÄļ lÄmums tika atcelts.
OtrÄ pasaules kara laikÄ TronheimÄ bija liela TreÅ”Ä reiha zemÅ«deÅu bÄze (DORA 1), no kurienes tÄs uzbruka Sabiedroto konvojiem Atlantijas okeÄnÄ.
Sports
[labot | labot pirmkodu]TronheimÄ darbojas vairÄki sporta klubi. PazÄ«stamÄkais ir NorvÄÄ£ijas titulÄtÄkais futbola klubs Rosenborg BK , kas savas mÄjas spÄles aizvada Lerkendal stadionÄ. Å ajÄ stadionÄ tika aizvadÄ«ta arÄ« 2016. gada UEFA Superkausa spÄle. Tronheima ir mÄjvieta arÄ« futbola klubam Ranheim Fotball.
TronheimÄ divas reizes risinÄjÄs Pasaules ÄempionÄts ziemeļu slÄpoÅ”anÄ ā 1997. un 2025. gadÄ.
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]TronheimÄ dzimuÅ”i:
- MÄrita Bjergena (Marit BjĆørgen; 1980)Ā ā slÄpotÄja
- Tomijs Ingebritsens (Tommy Ingebrigtsen; 1977)Ā ā tramplÄ«nlÄcÄjs
- IngrÄ«da Kristiansena (Ingrid Kristiansen; 1956)Ā ā skrÄjÄja
- Erlends Loe (Erlend Loe; 1969)Ā ā rakstnieks
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Tettsteders befolkning og arealĀ». NorvÄÄ£ijas CentrÄlais statistikas birojs.
- ā Ā«Alders- og kjĆønnsfordeling i kommuner, fylker og hele landets befolkning (K) 1986 - 2024Ā». NorvÄÄ£ijas CentrÄlais statistikas birojs. 1 oktobris 2024.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Tronheima.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
|