Pāriet uz saturu

Tronheima

Vikipēdijas lapa
Tronheima
Pilsēta
Trondheim
Karogs: Tronheima
Karogs
Ä¢erbonis: Tronheima
Ä¢erbonis
Tronheima (Norvēģija)
Tronheima
Tronheima
Tronheima (Eiropa)
Tronheima
Tronheima
Koordinātas: 63°25′47″N 10°23′36″E / 63.42972°N 10.39333°E / 63.42972; 10.39333Koordinātas: 63°25′47″N 10°23′36″E / 63.42972°N 10.39333°E / 63.42972; 10.39333
Valsts Karogs: NorvēģijaĀ Norvēģija
Filke Trendelāga
Komūna Tronheimas komūna
Dibināta 997. gadā
Platība[1]
 • Pilsēta 58,2Ā km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • Pilsēta 198Ā 777
 • vieta 4
 • blÄ«vums 3Ā 458,1/km²
 • urbānā teritorija 186Ā 364
 • aglomerācija 279Ā 234
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.trondheim.com
Tronheima Vikikrātuvē

Tronheima (norvēģu: Trondheim, izrunā: /²trɔn(h)æɪm/) ir pilsēta Norvēģijas centrālajā daļā, osta Norvēģu jÅ«ras krastā. TreŔā lielākā Norvēģijas pilsēta, Trendelāgas filkes un Tronheimas komÅ«nas administratÄ«vais centrs. Ievērojams izglÄ«tÄ«bas centrs — Å”eit atrodas divas universitātes ar 30 000 studentiem. TÅ«risma centrs — ievērojamākā celtne ir no 1070. lÄ«dz 1300. gadam celtā Tronheimas katedrāle — svarÄ«gākā Norvēģijas baznÄ«ca, vistālāk uz ziemeļiem esoŔā viduslaiku katedrāle un lÄ«dz 1906. gadam Norvēģijas karaļu kronēŔanas vieta.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Tronheimai ir Ä«paÅ”a vieta Norvēģijas agrÄ«najā vēsturē. Å eit Nidelvas upes grÄ«vā ir senās Norvēģijas tautas sapulces — Ƙretinget vieta. Å ajā vieta 872. gadā tika ievēlēts pirmais droÅ”i zināmais Norvēģijas karalis Haralds I Skaistmatis (valdÄ«ja 872-933). 997. gadā Olafs I pieminēja Tronheimas pilsētu, nosaucot to par Kaupangenu (Kaupangen).

Tomēr visus viduslaikus Tronheima bija pazīstama ar nosaukumu Nidarosa (Nidaros), un līdz 1217. gadam bija Norvēģijas galvaspilsēta. Ap 1000. gadu pilsētā dzīvoja Leifs Eriksons. 1179. gadā apkārtnē Svere Sigurdsons guva uzvaru pār troņa pretendentu Erlingu Skaki (Erling Skakke). Tronheima bija arhibīskapijas centrs no 1152. gada un visus viduslaikus bija svētceļojumu mērķis no apkārtējām zemēm.

XVII gadsimta vidÅ« osta nogruvumos aizsērēja un bija mazāk lietojama. No XVI gadsimta beigām lÄ«dz XIX gadsimta vidum pilsēta 10 reizes nopietni cieta ugunsgrēkos. 1658. gadā 10 mēneÅ”us Tronheima bija Zviedrijas sastāvā, pamatojoties uz Roskildes miera lÄ«gumu.

1930. gadā, pēc Kristiānijas pārdēvēŔanas par Oslo, tika pieņemts lēmums par Tronheimas pārsaukÅ”anu vecajā Nidarosas vārdā, tomēr iedzÄ«votāju saÅ”utuma dēļ lēmums tika atcelts.

Otrā pasaules kara laikā Tronheimā bija liela TreŔā reiha zemÅ«deņu bāze (DORA 1), no kurienes tās uzbruka Sabiedroto konvojiem Atlantijas okeānā.

Tronheimā darbojas vairāki sporta klubi. Pazīstamākais ir Norvēģijas titulētākais futbola klubs Rosenborg BK , kas savas mājas spēles aizvada Lerkendal stadionā. Šajā stadionā tika aizvadīta arī 2016. gada UEFA Superkausa spēle. Tronheima ir mājvieta arī futbola klubam Ranheim Fotball.

Tronheimā divas reizes risinājās Pasaules čempionāts ziemeļu slēpoÅ”anā — 1997. un 2025. gadā.

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Tronheimā dzimuŔi:

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«Tettsteders befolkning og arealĀ». Norvēģijas Centrālais statistikas birojs.
  2. ↑ Ā«Alders- og kjĆønnsfordeling i kommuner, fylker og hele landets befolkning (K) 1986 - 2024Ā». Norvēģijas Centrālais statistikas birojs. 1 oktobris 2024.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]