SentropÄza (franÄu: Saint-Tropez, izrunÄ: /sÉĢ tŹÉpe/; provansieÅ”u: Sant Tropetz, izrunÄ: /san(t) tŹuĖpes/) ir pilsÄta un komÅ«na Francijas dienvidaustrumos, VÄras departamentÄ, Provansas-Alpu-AzÅ«ra krasta reÄ£ionÄ. TÄ atrodas FranÄu RivjÄrÄ, SentropÄzas lÄ«Äa krastÄ VidusjÅ«ras piekrastÄ, aptuveni 68 kilometrus uz rietumiem no Nicas un 100 kilometrus uz austrumiem no Marseļas. SentropÄzas lÄ«cis stiepjas lÄ«dz Senmaksimai Moru kalnu masÄ«va pakÄjÄ. SentropÄza ir viena no pazÄ«stamÄkajÄm Francijas RivjÄras pilsÄtÄm un starptautiski slavens piejÅ«ras kÅ«rorts. LÄ«dz 20. gadsimta sÄkumam SentropÄza bija neliela zvejnieku osta un militÄrs nocietinÄjums. OtrÄ pasaules kara laikÄ tÄ kļuva par pirmo pilsÄtu Å”ajÄ piekrastes daļÄ, kuru sabiedrotie atbrÄ«voja operÄcijas Dragoon laikÄ. PÄc kara, Ä«paÅ”i 1950. un 1960. gados, SentropÄza piedzÄ«voja strauju starptautisku atpazÄ«stamÄ«bu un kļuva par vienu no Eiropas ievÄrojamÄkajiem kÅ«rortiem.
PilsÄtas slavu lielÄ mÄrÄ veicinÄja tÄs saistÄ«ba ar mÄkslu, literatÅ«ru un kino. SentropÄza piesaistÄ«ja daudzus mÄksliniekus un rakstniekus, bet pasaules mÄroga popularitÄti tai deva kino industrija, Ä«paÅ”i Rože Vadima filma āUn Dievs radÄ«ja sievietiā (Et Dieu⦠crĆ©a la femme, 1956) ar Brižitu Bardo galvenajÄ lomÄ, kas tika uzÅemta SentropÄzÄ un tÄs apkÄrtnÄ. VÄlÄk pilsÄta kļuva par nozÄ«mÄ«gu franÄu jaunÄ viļÅa kino, YĆ©-yĆ© mÅ«zikas kustÄ«bas, Eiropas un Amerikas sabiedrÄ«bas elites, kÄ arÄ« starptautisko slavenÄ«bu pulcÄÅ”anÄs vietu. MÅ«sdienÄs SentropÄza ir cieÅ”i saistÄ«ta ar luksusa tÅ«rismu, jahtÄm, ekskluzÄ«vu dzÄ«vesveidu un kultÅ«ras pasÄkumiem, vienlaikus saglabÄjot vÄsturiskÄs ostas pilsÄtas raksturu, Provansas piekrastes arhitektÅ«ru un bagÄto kultÅ«rvÄsturisko mantojumu.
- ā Populations de rĆ©fĆ©rence 2023.