Pitsburga

Pitsburga
Pitsburga;
	pilsēta
Pittsburgh
	Pitsburgas panorāma
; Karogs	; Emblēma
	; Ģerbonis
	Pitsburga Pitsburga
	Koordinātas: 40°26′30″N 80°0′0″W / 40.44167°N 80.00000°WKoordinātas: 40°26′30″N 80°0′0″W / 40.44167°N 80.00000°W
Valsts	ASV
Štats	Pensilvānija
Dibināta	1758. gada 14. septembrī
Administrācija
• Mērs	Lūks Reventstāls
Platība
• pilsēta	151 km2
• sauszeme	143,7 km2
Maks. augstums	418 m
Min. augstums	216 m
Iedzīvotāji (2020)
• pilsēta	302 971
• blīvums	2 024,5/km²
• urbānā teritorija	1 753 136
• aglomerācija	2 356 285
Laika josla	EST (UTC-5)
Tālruņu kods	412, 724, 878
Mājaslapa	city.pittsburgh.pa.us
	Pitsburga Vikikrātuvē

Pitsburga (angļu: Pittsburgh) ir pilsēta ASV, otrā lielākā Pensilvānijas štata pilsēta, kā arī Allegeinijas apgabala administratīvais centrs. 2020. gadā pilsētā bija 302 971 iedzīvotājs.

Pitsburgā ir 151 augstceltne,^[3] 446 tilti,^[4] divas dzelzceļa līnijas un pirmsrevolūcijas nocietinājumi. Pilsēta vēsturiski pazīstama ar tērauda rūpniecību, taču mūsdienās pilsētas ekonomika balstās uz veselības aprūpi, izglītību, tehnoloģijām un finanšu sektoru. Mūsdienās pilsētas teritorijā vairs nav tērauda rūpnīcu.^[5] Neskatoties uz 1980. gados piedzīvoto ekonomisko krīzi tērauda rūpniecībā, mūsdienās Pitsburgā ir spēcīga ekonomika. Pilsētā bāzējas sestā lielākā ASV banka PNC Financial Services. Lielākie ASV masu mediji bieži pozitīvi atzīmē Pitsburgas augstos dzīves apstākļus salīdzinājumā ar citās ASV pilsētām. 2009. gadā pilsētā notika G-20 līderu samits.

Pitsburgā ir bāzēti vairāki Ziemeļamerikas augstāko līgu klubi — beisbola klubs Pitsburgas "Pirates" (MLB), amerikāņu futbola klubs Pitsburgas "Steelers" (NFL) un hokeja klubs Pitsburgas "Penguins" (NHL) —, kā arī vairāki citi klubi.

Vēsture

Pitsburgas vēsture ir cieši saistīta ar tās ģeogrāfisko novietojumu vietā, kur Allegeini un Monongahela upes saplūst, veidojot Ohaio upi. Šī teritorija jau pirms eiropiešu ierašanās bija nozīmīga Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tirdzniecības un pārvietošanās vieta.

Pilsētas izveidošanās

18. gadsimta vidū par teritorijas kontroli konkurēja Lielbritānija un Francija. 1754. gadā franči stratēģiski nozīmīgajā upju satekas vietā uzcēla Dikēna fortu (Fort Duquesne). Cīņa par šo teritoriju kļuva par vienu no Franču un indiāņu kara cēloņiem.

1758. gadā franči, tuvojoties britu karaspēkam, fortu pameta un iznīcināja. Briti tā vietā uzcēla Pita fortu (Fort Pitt). Apdzīvotā vieta tika nosaukta britu politiķa Viljama Pita Vecākā vārdā.

Pēc ASV Neatkarības kara apdzīvotā vieta strauji attīstījās. Pitsburgas izaugsmi veicināja atrašanās pie nozīmīgiem ūdensceļiem, kas nodrošināja ērtu preču un izejvielu pārvadāšanu. 1816. gadā Pitsburgai oficiāli tika piešķirts pilsētas statuss.

Industrializācija

19. gadsimtā Pitsburga kļuva par vienu no nozīmīgākajiem industrializācijas centriem Amerikas Savienotajās Valstīs. Apkārtnē bija pieejamas lielas akmeņogļu atradnes, savukārt upes un vēlāk izveidotais dzelzceļa tīkls nodrošināja efektīvus transporta savienojumus.

Pilsētā strauji attīstījās dzelzs, stikla un citu rūpniecības preču ražošana. Īpaši nozīmīga kļuva tērauda rūpniecība. 19. gadsimta otrajā pusē Pitsburga izveidojās par vienu no lielākajiem tērauda ražošanas centriem pasaulē.

Pilsētas industrializācijā ievērojama loma bija uzņēmējam Endrū Kārnegijam, kurš Pitsburgas apkārtnē izveidoja plašu tērauda ražošanas uzņēmumu sistēmu. 1901. gadā viņa uzņēmums Carnegie Steel kļuva par vienu no pamatiem korporācijas U.S. Steel izveidošanai.

Straujā rūpniecības attīstība piesaistīja lielu skaitu strādnieku un imigrantu no Eiropas. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pilsētas iedzīvotāju skaits ievērojami pieauga.

Darba kustība

Pitsburga kļuva arī par vienu no nozīmīgākajiem ASV strādnieku kustības centriem. Smagie darba apstākļi rūpnīcās, garās darba dienas un konflikti par darba samaksu veicināja arodbiedrību attīstību.

Viens no pazīstamākajiem konfliktiem bija Homstedas streiks 1892. gadā Kārnegija tērauda rūpnīcā netālu no Pitsburgas. Sadursmes starp streikojošajiem strādniekiem un uzņēmuma nolīgtajiem apsargiem kļuva par vienu no ievērojamākajiem konfliktiem ASV darba kustības vēsturē.

20. gadsimts

20. gadsimta pirmajā pusē Pitsburga saglabāja savu nozīmi kā viens no galvenajiem ASV smagās rūpniecības centriem. Tērauda ražošanai bija īpaši liela nozīme abu pasaules karu laikā, kad pilsētas rūpnīcas nodrošināja materiālus militārajai rūpniecībai.

Intensīvā rūpniecība vienlaikus radīja nopietnu gaisa un ūdens piesārņojumu. Pitsburga ilgstoši bija pazīstama ar rūpnīcu radītajiem dūmiem un sodrējiem.

Pēc Otrā pasaules kara pilsētas pašvaldība un uzņēmēji sāka plašu pilsētvides modernizācijas programmu, kas pazīstama kā Pitsburgas renesanse (Pittsburgh Renaissance). Tika īstenoti gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi, nojauktas vairākas novecojušas rūpnieciskās teritorijas un modernizēts pilsētas centrs.

Tērauda rūpniecības krīze

1970. gadu beigās un īpaši 1980. gados Pitsburgas reģiona tērauda rūpniecība piedzīvoja dziļu krīzi. To veicināja starptautiskās konkurences pieaugums, tehnoloģiskās pārmaiņas un novecojušu rūpnīcu slēgšana.

Īsā laikā tika zaudēti desmitiem tūkstošu rūpniecības darbavietu. Pilsētas un apkārtējā reģiona iedzīvotāju skaits samazinājās, un Pitsburga piedzīvoja ievērojamas ekonomiskas un sociālas pārmaiņas.

Ekonomikas pārveidošanās

Pēc smagās rūpniecības lejupslīdes Pitsburgas ekonomika pakāpeniski tika pārstrukturēta. Arvien lielāku nozīmi ieguva veselības aprūpe, izglītība, finanšu pakalpojumi, zinātne un augstās tehnoloģijas.

Nozīmīga loma šajā procesā bija pilsētas universitātēm, īpaši Kārnegija Melona Universitātei un Pitsburgas Universitātei. Pilsēta kļuva par nozīmīgu medicīnas, robotikas, datorzinātņu un mākslīgā intelekta pētniecības centru.

21. gadsimtā Pitsburga tiek bieži minēta kā piemērs bijušas smagās rūpniecības pilsētas pārejai uz ekonomiku, kurā ievērojamu vietu ieņem tehnoloģijas, izglītība un veselības aprūpe. Pilsētas rūpnieciskais mantojums joprojām ir nozīmīga tās identitātes daļa, ko atspoguļo arī pilsētas profesionālo sporta komandu nosaukumi un simbolika.

Atsauces

↑ https://www.census.gov/quickfacts/fact/table/pittsburghcitypennsylvania/POP010220.
↑ https://data.census.gov/cedsci/table?t=Populations%20and%20People&g=0100000US,%241600000&y=2020; ASV Tautas skaitīšana 2020. gadā; redaktors: ASV Tautas skaitīšanas birojs; pārbaudes datums: 1 janvāris 2022.
↑ «High-rise Buildings of Pittsburgh». Emporis.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-30. Skatīts: 2009-04-11.
↑ «Pittsburgh has Plenty of Bridges». KDKA-TV. 2006-06-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-11-21. Skatīts: 2009-07-08.
↑ Ginger Strand. «Beautiful Ruination». Orion Magazine, September/October 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. decembris.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pitsburga.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
Pilsētas valdības mājaslapa (angliski)

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-14f95b7bc3cec5686a1bb715b15193805d44ca0b-1] ttps://www.census.gov/quickfacts/fact/table/pittsburghcitypennsylvania/POP010220.

[wikidata-c96621778dd910563bc91d5358a46b4b49a7035d-2] ttps://data.census.gov/cedsci/table?t=Populations%20and%20People&g=0100000US,%241600000&y=2020; ASV Tautas skaitīšana 2020. gadā; redaktors: ASV Tautas skaitīšanas birojs; pārbaudes datums: 1 janvāris 2022.

[Emporis_Skyscraper_statistics-3] «High-rise Buildings of Pittsburgh». Emporis.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-30. Skatīts: 2009-04-11.

[venice-4] «Pittsburgh has Plenty of Bridges». KDKA-TV. 2006-06-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-11-21. Skatīts: 2009-07-08.

[Strand-5] Ginger Strand. «Beautiful Ruination». Orion Magazine, September/October 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. decembris.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]