Maiji
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
|
8 miljoni (2018), pirms spāņu un angļu kolonistu ierašanās apmēram 5 - 10 miljoni | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Gvatemala, Meksika, Beliza, Hondurasa, Salvadora | |
| Valodas | |
| maiju valodas, angļu valoda, spāņu valoda, Belizas kreolu valoda | |
| Reliģijas | |
| kristietība un maiju reliģija | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| citi Amerikas pamatiedzīvotāji | |
Maiji ir Amerikas pamatiedzīvotāju tautu grupa Vidusamerikā.[1] Seno maiju civilizāciju veidoja šīs grupas pārstāvji, un mūsdienu maiji ir cēlušies no cilvēkiem, kuri dzīvoja šajā vēsturiskajā civilizācijā. Mūsdienās maiji apdzīvo Meksikas dienvidus, Gvatemalu, Belizu, Salvadoru un Hondurasu. "Maiji" ir mūsdienīgs kolektīvs apzīmējums šī reģiona tautām, tomēr paši pamatiedzīvotāji šo terminu vēsturiski neizmantoja. Maiji kā tauta bija ļoti sašķelti un starp dažādām maiju tautas populācijām, sabiedrībām un etniskajām grupām nebija kopīgas identitātes vai politiskās vienotības izjūtas, jo tām katrai bija savas īpašās tradīcijas, kā arī kultūras un vēsturiskā identitāte. Maiji cēla arī pilsētas, kuru atliekas lielos daudzumos ir atrodamas viņu apdzīvotā reģiona valstīs, kā Belizā.
Mūsdienās lielākā daļa maiju runā angliski vai spāniski, taču liela daļa maiju runā arī kādā no savstarpēji radniecīgajām maiju valodām. Daļa maiju prot arī Belizas kreolu valodu, kas ir uz angļu valodas bāzes koloniju laikā radusies kreoliskā valoda.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Maiju civilizācija izveidojās Mesoamerikas reģionā, aptverot mūsdienu Meksikas dienvidu daļu, Gvatemalas, Belizas, Hondurasas un Salvadoras teritorijas. Maiju kultūras pirmsākumi meklējami aptuveni 2. gadu tūkstotī p.m.ē., bet pirmās lielākās apmetnes un politiskie centri izveidojās pirmsklasiskajā periodā.
Maiju civilizācijas uzplaukums sākās aptuveni 250. gadā, klasiskajā periodā. Šajā laikā izveidojās daudzas neatkarīgas pilsētvalstis, tostarp Tikāla, Kopāna, Palenke un Karakola. Pilsētvalstis savā starpā veidoja alianses, tirgojās un karoja. Maiji sasniedza ievērojamus panākumus arhitektūrā, matemātikā, astronomijā un rakstībā.
Aptuveni 8. un 9. gadsimtā vairākas lielākās maiju pilsētas dienvidu zemienēs piedzīvoja lejupslīdi un tika pakāpeniski pamestas. Šo pārmaiņu cēloņi, iespējams, bija vairāki faktori, tostarp ilgstoši sausuma periodi, kari, politiskā nestabilitāte un iedzīvotāju skaita pieauguma radītais spiediens uz resursiem. Tomēr maiju civilizācija nepazuda — nozīmīgi centri turpināja pastāvēt citos reģionos.
Pēcklasiskajā periodā par vienu no nozīmīgākajiem centriem kļuva Čičenica Jukatanas pussalā. Vēlāk nozīmīgu lomu ieguva Majapāna, kas 13.–15. gadsimtā bija viens no galvenajiem politiskajiem centriem Jukatānā.
16. gadsimtā maiju zemes pakāpeniski iekaroja Spānija. Spāņu iekarotāji sastapās ar spēcīgu vietējo pretestību, tādēļ pilnīga maiju teritoriju pakļaušana ilga vairākus gadsimtus. 1697. gadā spāņi ieņēma Tajasalu, kas bija viena no pēdējām neatkarīgajām maiju valstīm.
Spāņu iekarošana izraisīja būtiskas pārmaiņas maiju sabiedrībā, taču maiju tauta un kultūra nepazuda. Mūsdienās miljoniem maiju pēcteču dzīvo Mesoamerikā, īpaši Meksikā, Gvatemalā un Belizā, saglabājot dažādas maiju valodas, tradīcijas un kultūras paražas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Maiji». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 450. lpp.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
