GleznotÄjs, sievieÅ”u dzimtÄ gleznotÄja, ir vizuÄlÄs mÄkslas pÄrstÄvis, kurÅ” rada gleznas ā mÄkslas darbus, kuros attÄls tiek veidots, uzklÄjot krÄsu vai pigmentu uz noteiktas pamatnes, piemÄram, audekla, koka paneļa, papÄ«ra, sienas un citiem. GlezniecÄ«bas pamatÄ ir krÄsas, kompozÄ«cijas, lÄ«nijas, gaismas un faktÅ«ras attiecÄ«bu izmantojums, veidojot vizuÄlu realitÄtes atveidojumu, simbolisku tÄlu vai abstraktu formu sistÄmu. GleznotÄji strÄdÄ dažÄdÄs tehnikÄs, tostarp eļļas, akvareļa, temperas, akrila un freskas tehnikÄ. No citiem vizuÄlÄs mÄkslas pÄrstÄvjiem gleznotÄjs atŔķiras galvenokÄrt ar mediju un darba procesu. ViÅa izteiksmes centrÄlais lÄ«dzeklis ir krÄsa divdimensiju plaknÄ. AtŔķirÄ«bÄ no tÄlnieka, kurÅ” veido telpiskus objektus, vai grafiÄ·a, kas strÄdÄ ar zÄ«mÄjumiem un iespiedtehnikÄm, gleznotÄjs veido attÄlu ar krÄsu slÄÅiem un to savstarpÄjÄm attiecÄ«bÄm. MÅ«sdienu mÄkslÄ gan robežas starp disciplÄ«nÄm var bÅ«t izplÅ«duÅ”as, jo daudzi mÄkslinieki darbojas starpdisciplinÄri, apvienojot tradicionÄlÄs un digitÄlÄs tehnikas.