Fiziskā antropoloģija

Dažādu primātu galvaskausi. No kreisās — makaka, orangutāna, šimpanzes un cilvēka galvaskausi

Fiziskā antropoloģija jeb bioloģiskā antropoloģija ir antropoloģijas nozare, kas pēta cilvēku, cilvēka priekštečus un radniecīgus primātus no bioloģiskā un evolūcijas skatpunkta. Tā aplūko cilvēka izcelsmi, evolūciju, bioloģisko daudzveidību, pielāgošanos videi un cilvēka ķermeņa mainību laikā un telpā, analizējot gan mūsdienu cilvēku populācijas, gan izmirušas cilvēku sugas un senās populācijas. Fiziskās antropoloģijas pētījumu priekšmets ir cilvēks kā bioloģiska būtne un viņa vieta primātu un plašākā dzīvās dabas evolūcijā. Tā pēta cilvēka ķermeņa uzbūvi, augšanu un attīstību, ģenētisko daudzveidību, fizioloģiju, slimību un uztura ietekmi uz organismu, cilvēka un hominīnu fosilijas, skeleta un zobu paliekas, populāciju vēsturi, migrāciju, kā arī primātu anatomiju un uzvedību. Nozares galvenie mērķi ir skaidrot cilvēka evolūcijas gaitu, noskaidrot cilvēka radniecību ar citiem primātiem, noteikt cilvēku populāciju bioloģiskās līdzības un atšķirības, izprast pielāgošanos dažādiem vides un sociālajiem apstākļiem, kā arī rekonstruēt seno cilvēku dzīves apstākļus, veselības stāvokli un pārvietošanās ceļus.

Antropoloģijas zinātņu sistēmā fiziskā antropoloģija ir viena no galvenajām antropoloģijas apakšnozarēm līdzās sociālajai un kultūras antropoloģijai, arheoloģijai un lingvistiskajai antropoloģijai. Vienlaikus tā atrodas ciešā saiknē ar bioloģijas, medicīnas un dabaszinātņu jomām, jo cilvēka bioloģiskās attīstības skaidrošanā izmanto evolūcijas teoriju, ģenētiku, anatomiju, fizioloģiju, ekoloģiju, osteoloģiju, paleontoloģiju un citas pētniecības pieejas. Mūsdienās fiziskā antropoloģija ir izteikti starpdisciplināra nozare. Ar arheoloģiju to saista cilvēku un viņu priekšteču materiālo un bioloģisko liecību izpēte, īpaši bioarheoloģijā un paleoantropoloģijā. Ar ģenētiku tā saistīta cilvēku populāciju radniecības, migrācijas, adaptācijas un iedzimtības pētījumos. Anatomija palīdz analizēt skeleta, zobu un ķermeņa uzbūves īpatnības, savukārt evolūcijas bioloģija nodrošina teorētisko pamatu cilvēka izcelsmes, dabiskās izlases, pielāgošanās un primātu evolūcijas izpētei. Nozare izmanto gan klasiskās morfoloģiskās metodes, gan molekulārās bioloģijas, bioarheoloģijas un tiesu antropoloģijas pētījumu pieejas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fiziskā antropoloģija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)