Akcesorie minerāli
Akcesorie minerāli (latīņu: accedo — 'papildu') ir iežos nelielā daudzumā (parasti līdz 1—5%, bieži <1%)[1] sastopami minerāli, kas neietekmē ieža klasifikāciju vai nosaukumu. Tie atšķiras no galvenajiem minerāliem, kas veido ieža pamatsastāvu, bieži ir mikrokristālu veidā un ir raksturīgi attiecīgajam iežu veidam.[2] Atšķirībā no sekundārajiem minerāliem, kas izveidojas jau pēc ieža rašanās, akcesorie minerāli atrodas iezī jau no tā rašanās brīža.[1] Šie minerāli var būt gan autigēnas (veidojušās uz vietas), gan alotigēnas (ienestas) izcelsmes. Lai gan to ir maz, akcesorie minerāli ir svarīgi ģeoloģiskajos pētījumos, jo palīdz noteikt ieža izcelsmi un veidošanās apstākļus.[3] Cietajos iežos var būt sastopami vairāki desmiti dažādu akcesoro minerālu.[2] Tā, Latvijā kā akcesorais minerāls (sīkos ieslēgumos) magmatisko iežu laukakmeņos sastopams magnetīts, granītā — cirkons, apatīts, dzelzs oksīdi, titānmagnetīts, monacīts, sfēns, gabrosienītos (monconītos) — dzelzs un titāna oksīdi, apatīts, sfēns, sienītos — sfēns, rutils, apatīts, cirkons, Latvijā retajos vulkāniskajos ijolītos — vollastonīts, kankrinīts, flogopīts, melanīts, apatīts, sfēns, kalcīts un citi.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 Praktiskie darbi inženierģeologijā
- 1 2 3 Latvijas ieži D.Ozols
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 44. lpp.
| Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |